Oktobra Lauku forums

Oktobra Lauku forums „LEADER projektu izmantošanas iespējas radošo industriju attīstībai vietējās teritorijās” Talsu novads Biedrība „Talsu rajona partnerība” 13.,14. oktobris 2011

Oktobra Lauku forums

„LEADER projektu izmantošanas iespējas radošo industriju attīstībai vietējās teritorijās”

Talsu novads

Biedrība „Talsu rajona partnerība”  13.,14. oktobris 2011

  Jautājums par radošajām industrijām Latvijas politikas plānošanas darba kārtībā pamatā ienāca sākot ar 2005.gadu. Tajā laikā Latvijas Kultūras ministrija sāka darbu pie ilgtermiņa kultūras politikas pamatnostādņu dokumenta, valsts kultūrpolitikas vadlīnijām 2006.-2015. „Nacionāla valsts”. Tādējādi Latvijas Kultūras ministrija ne tikai centās atbildēt uz jautājumu, kā kultūras sektors bagātina cilvēku dzīves tā „dekoratīvajā” izpratnē, bet mēģināja kultūras sektoru iezīmēt daudzdisciplīnu pieejā – kā kultūra, kā viens no ekonomikas atzariem, sekmē cilvēku labklājību, veicina valsts attīstību un sabiedrības konkurētspēju. Tādējādi radošās industrijas kļuva par vienu no atslēgas risinājumiem jaunas kultūrpolitikas paradigmai. Šajā dokumentā arīdzan tika pirmo reizi noformulēta radošo industriju definīcija Latvijā: „Radošās industrijas ir tautsaimniecības nozares, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu, un spēj celt labklājību un radīt darba vietas, radot un/vai izmantojot intelektuālo īpašumu. Radošas industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrada, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība.”( MK.18.04.2006. Rīkojums Nr.264).

  Līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos valstī, dažādas politikas plānošanas aktivitātes un atbalsta mehānismi radošo industriju attīstībai tika ievērojami samazinātas saistībā ar līdzekļu trūkumu, tomēr privātajā sektorā vērojams tieši pretējs efekts. Arvien lielāka ir cilvēku interese un zināšanas par radošajām industrijām Latvijā. Laika posmā pēc ekonomiskās krīzes iestāšanās valstī ir strauji attīstījušās dažādas radošo industriju iniciatīvas, tiek attīstīti radošie kvartāli, kā arī izveidotas dažādas jaunas apmācību programmas radošo industriju jomā. Tādējādi NVO sektors ir pierādījis sevi kā viens no ievērojamākajiem un radošo industriju attīstības veicinātājiem valstī. Kā, piemēram, Dizaina informācijas centrs, Radošo industriju padome, dažādi biznesa inkubatori Latvijā utt. Ir skaidrs, ka Latvijas galvaspilsēta līdz ar dizaina, mediju, reklāmas, vizuālās mākslas, arhitektūras, kino, izdevējdarbības, interaktīvo mediju, reklāmas attīstību utt. attīstību ir atradusi savu ceļu radošo industriju jomā, tomēr paliek būtisks un neatbildēts jautājums- cik lielas iespējas radošo industriju jomā ir lauku teritorijām?

  Oktobra Lauku foruma apmācībās: „LEADER projektu izmantošanas iespējas radošo industriju attīstībai vietējās teritorijās” centīsimies rast atbildi uz galvenajiem radošo industriju jomas jautājumiem, kas saistāmi ar lauku teritorijām un mazpilsētām. Vai vispār lauku teritorijās varam runāt par radošo industriju attīstību, vai arī mums jārunā tikai par radošo uzņēmējdarbību? Cik liels ir radošo industriju potenciāls lauku teritoriju attīstībā un kā VRG var tiešā veidā veicināt to attīstību? Svarīgi ir arī apzināties tās iespējas, kā ar LEADER projektu palīdzību, kas finansēti no ELFLA un EZF, mēs varam veicināt radošo industriju attīstību.

 Lai sākotnēji izprastu radošo industriju būtību, jaunākās tendences un pasaulē notiekošos procesus, kā arī radošo industriju potenciālu vietējās teritorijās, kā lektori esam aicinājuši „Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra” direktori Daci Melbārdi. Kuras pieredze radošo industriju attīstības virzīšanā Latvijā jau aizsākusies Britu Padomes Latvijā direktores amatā, kas tiešā veidā bija institūcija, kura veicināja šīs radošo industriju Lielbritānijas prakses ienākšanu Baltijas valstīs.

Dace Melbārde_Radošo pilsētu kustība_papildus materiāls

Dace Melbārde_Radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā

  Mēģināsim gan teorētiski , gan praktiski ar lektores Vitas Brakovskas ( biedrība „Zinis”) palīdzību rast risinājumus radošuma un inovatīvas domāšanas veicināšanai gan sevī, gan arī veidiem, kā VRG var atraisīt vietējo teritoriju iedzīvotāju radošo garu un uzņēmību.

Vita Brakovska_Izdales materiāls I

Vita Brakovska_Izdales materiāls II

Semināra otrajā dienā ar LKA lektores un producentes Leonardas Ķesteres- Kļaviņas palīdzību būs iespēja izprast un saredzēt radošo industriju un kultūras uzņēmējdarbības attīstības iespējas vietējās teritorijās.

Leonarda Ķestere - Par radošajām industrijām(papildu materiāls)

Leonarda Ķestere - Radošo industriju un kultūras uzņēmējdarbības attīstības iespējas vietējās teritorijās

DARBA KĀRTĪBA

13. oktobris , 2011

Talsu novads, Laumu dabas parks, Īves pagasts.

10:00- 11:00 Dalībnieku ierašanās, rīta kafija, reģistrācija

11:00 -11:15 Oktobra foruma atklāšana . Biedrības „Talsu rajona partnerība”pieredze radošās uzņēmējdarbības veicināšanā.

11:15 – 11:30 Talsu novada kultūras nodaļas pārstāvja uzruna par novada kultūras attīstības programmu.

11:30 – 13: 30 1. Darba sesija. Radošo industriju potenciāls vietējās teritorijas attīstībā

(Dace Melnbārde, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore)

13:30 - 14:20 Pusdienu pārtraukums

14:20- 15:00 2. Darba sesija. Radošo industriju potenciāla pielietojums konkurētspējas veicināšanai vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai teritorijās. (Vita Brakovska , biedrība „Zinis”.)

 Radošums un tā ienaidnieki

 Par ko klients maksā XXI gadsimtā?

 „Eža kažociņa” stratēģija

 Starpnozaru sadarbības jēdziena

 Radošo industriju un pētniecības sektora loma ekonomikas dažādošanā

15:00- 15:30 (Praktisks darbs komandās): „Mozaīkas metode – iekšējo resursu mobilizēšana jaunu LEADER projektu ideju ģenerēšanai”

15:30 – 16:50 Radoša un efektīva partnerība sekmīgai idejas attīstībai

 Komandas enerģija – „co-creation”

 Garage48 iniciatīva (Igaunija)

 „Beigto zivju” likums

 „6-3-5 metode”

16:50- 17:10 Kafijas pauze

17:10 – 18:05 VRG loma vietējā produkta virzībai tirgū

• Stāstniecības loma produkta „iesaiņošanā” un virzībā tirgū

• Stāstniecības piemēri Latvijā un ārvalstīs

• Kā veidot stāstu par produktu?

 Praktisks darbs komandās: „Veidojam stāstu savam produktam”

18:05-18:20 Pirmās dienas noslēgums

Atskats uz metodēm, to pielietojuma iespējām un atgriezeniskā saite.

18:20- 19:35  Vietējās Identitātes produkta pasniegšana

20:00- 21:30 Iepazīšanās ar biedrības „Spriganis” ELFLA finansēto projektu „Ceļš uz senču ozolu”. 

14. oktobris , 2011

09:20 – 09:40 Biedrības „Kurši” apmeklējums. Iepazīšanās ar iesniegto projektu ELFLA programmā „ Telpu aprīkojuma un izstāžu inventāra iegāde tautas lietišķās mākslas meistardarbnīcas ”Kurši’ darbības pilnveidošanai”. / Elita Astratova un Biruta Austrupa/

10:00- 10:15 Kultūras, mākslas un izglītošanas biedrības „Vīnoga” apmeklējums. / Ziedīte Začeste/

Talsu novads, Sabile, Sabiles kultūras nams.

10:30 – 12:00 1.darba sesija. Radošo industriju un kultūras uzņēmējdarbības attīstības iespējas VRG darbības teritorijās. ( Leonarda Ķestere, producente un LKA lektore)

12:00 – 12:20 Kafijas pauze

12:20 – 13:50 2.darba sesija. Radošo industriju un kultūras uzņēmējdarbības attīstības iespējas VRG darbības teritorijās. ( Leonarda Ķestere , producente un LKA lektore)

14:30 – 16:00 Brīvdabas muzeja „Pedvāle” apmeklējums. Iepazīšanās ar iesniegto projektu ELFLA programmā ” Tempļa kalns – ainavu teātris- ainavu takas izveide un iekārtošana”. / Ojārs Feldbergs/