LEADER ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER pieejas pamatprincipiem ir pieeja no “apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.
Vietējā rīcības grupa (VRG) ir publisko un privāto partneru apvienība, kas darbojas noteiktā teritorijā Lauku attīstības programmas pasākumu ietvaros ar iedzīvotāju skaitu robežās
no 10 līdz 65 tūkstošiem.
Sabiedrības virzīta vietējās attīstības (SVVA) stratēģija ir VRG izstrādāts daudznozaru stratēģiskais plāns, kas nosaka un pamato vietējās teritorijas attīstības prioritātes un pārmaiņu nepieciešamību.
2014.-2020.gada plānošanas periodā sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieejas galvenie mērķi un uzdevumi ir sniegt atbalstu lauku kopienu ilgtspēju veicinošām vietējās attīstības iniciatīvām, uzlabojot sociālo situāciju laukos, veidojot labvēlīgu vidi dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un lauku teritoriju attīstībai.
Dižprojekts 2015
Stopiņu un Salaspils partnerība Dižprojektam 2015 izvirza projektu
Stopiņu un Salaspils partnerība Dižprojektam 2015 izvirza projektu “Lašu un nēģu zvejas aizsprostu ekspozīcijas atjaunošana un teritorijas labiekārtošana Daugavas muzejā, Doles salā”
PROJEKTA NOSAUKUMS:
Lašu un nēģu zvejas aizsprostu ekspozīcijas atjaunošana un teritorijas labiekārtošana Daugavas muzejā, Doles salā
ĪSTENOTĀJS: Salaspils novada dome
VIETA: “Daugavas muzejs”, Doles sala, Salaspils pag., Salaspils nov.
PROJEKTA VADĪTĀJS: Agnese Bērziņa (darbu izpildītājs – SIA “Colt”)
PROJEKTA ĪSTENOŠANAS LAIKS: 19.12.2014.-01.05.2015.
PROJEKTA FINANSĒJUMS: kopējās izmaksas: 29 514.00 EUR, EZF publiskais finansējums 21 952.59 EUR
PROJEKTA APRAKSTS: Daugavas muzejs atrodas Doles salas centrā, Sausās Daugavas krastā. Muzeja ekspozīcijā aplūkojami zvejnieku, laivinieku un plostnieku amata rīki, tomēr vieni no interesantākajiem apskates objektiem muzeja parkā vienmēr ir bijuši lašu un nēģu tači (aizsprosti). Aizsprostu zveja ir ļoti sens zvejas paņēmiens, kas izmantots Daugavā jau pirms krustnešu iebrukuma Latvijā. No 18.gs beigām saglabājies J.Kr. Broces Daugavas lašu tača zīmējums. Zvejas terminus “vastalas, sulgi, tāres, sulkārts” vietējie zvejnieki lietojuši līdz pat 20.gs 60.gadiem, līdz šis zvejas veids izbeidzās Rīgas HES būvniecības dēļ. Abi zvejas tači uzstādīti Daugavas muzeja parkā 1983.gadā, to vadīja Doles zvejnieks Alberts Bērziņš, kuram bija liela pieredze gan taču būvē, gan nēģu un lašu zvejā.
Projekta mērķis: Atjaunot vienu no vērtīgākās krājuma kolekcijas (zvejas rīku kolekcija) – parka ekspozīcijas unikālās lašu un nēģu taču konstrukcijas (tači aizņem aptuveni 800 m2 teritorijas), kas liecina par iedzīvotāju dzīvesveidu Daugavas krastos, kā arī uzstādīt stilistiski atbilstošu (5m) masīvkoka solu un atkritumu urnu.
Esam gandarīti un lepni par veiksmīgi realizēto projektu, kura rezultātus varējām parādīt ES valstu 27 dalībvalstu zivsaimniecības ģenerāldirektoriem un atašejiem kopā ar pārstāvjiem no EK un Eiropas Zvejas kontroles aģentūras, 28.05.15. apmeklējot Daugavas muzeju.
ZM Valsts sekretāre Dace Lucaua: “Pateicoties Jums, mums bija iespēja parādīt Latviju kā tradīcijām bagātu, zivsaimniecībā spēcīgu un skaistu valsti.”
Tie nav tikai zvejas rīki, tās ir arī veco Doles zvejnieku atmiņas, kuras ir jāsaglabā, lai varētu rādīt nākamajām paaudzēm, jo zvejniecība Doles salā netiek aizmirsta.
Apraksts pdf formā ŠEIT
Uzzini par citiem 2015. gada Dižprojektiem te: http://llf.partneribas.lv/archives/2382
noderīgas saites:
Dizains: BrandComb
Izstrāde: AZwebaģentūra
