Līgo vakars. Jāņu nakts. Tā ir tā reize gadā, kad daba ir visdzīvākā, kad gaisā virmo dūmu un ziedu smarža, kad cilvēki dzied, dejo un smejas līdz rītam. Es nezinu, kā tev, bet man šie svētki vienmēr ir šķituši mazliet maģiski. Un ne tikai tāpēc, ka ir silts un gaišs, bet arī tāpēc, ka tradīcijas, ko mēs turpinām, ir tik piesātinātas ar nozīmi, simboliem un… nu, vienkārši foršumu.
Tāpēc šoreiz – 20 interesantas Līgo un Jāņu tradīcijas, kuras ir vērts zināt, atcerēties un, iespējams, arī izmēģināt. Varbūt šogad tu atklāsi ko jaunu?
1. Ugunskura kurināšana – gaisma, kas attīra
Līgo vakarā ugunskurs ir kā saules simbols. To kurina augstākajā vietā, lai gaisma apspīdētu visu apkārtni un nestu svētību. Ugunskuru iededz līdz ar saulrietu un ļauj tam kurties līdz saullēktam. Ticējums vēsta, ka uguns apspīdētie cilvēki un apkārtne saņem īpašu svētību, veselību un spēku.
2. Lēkšana pāri ugunskuram – drosmei un attīrīšanai
Lēkšana pāri ugunskuram ir sena tradīcija, kas simbolizē attīrīšanos no visa liekā. Jaunieši lec, sadevušies rokās, lai burvju spēks tos vienotu kopā.
3. Vainagu vīšana – savienošanās ar dabu
Jāņu vainags ir jāvij pašam. Tad tajā var ievīt labās domas, piemeklēt īstos ziedus, nodibināt saikni ar dabu un palīdzēt piepildīties kvēlākajiem sapņiem. Vīriešiem vainagus vij no ozollapām, iepinot kādu ziedu, piemēram, sarkano āboliņu, dadzi vai kartupeļu ziedu. Tā tiek vairots vīrišķais spēks. Sievietes vij vainagus no ziediem, lai vairotu sievišķo enerģiju.
4. Jāņu zāļu vākšana – maģija no pļavas
Jāņu zāles vākšana ir vēl viena tradīcija, kas no seniem laikiem ir atnākusi līdz mūsdienām. Pirms Jāņiem mājas un māju sētas tiek pušķotas ar dažādām zālēm un koku zariem. Ikvienai Jāņu zālei ir sava nozīme, kas galvenokārt saistās ar auglību, svētību un ļauno garu atbaidīšanu.
5. Ķimeņu siers – saules simbols uz galda
Jāņu siers apļa formā simbolizē sauli un pasauli tās veselumā. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana.
6. Alus – dzīvības enerģijas simbols
Alus simbolizē saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu. Tas ir arī lauku ražības rādītājs. Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana.
7. Pirts – attīrīšanās rituāls
Iešana pirtī ir sena latviešu tradīcija. Turklāt tolaik sievietes gāja pirtī kopā ar vīriešiem. Pirts lāviņu noklāja ar koku zariem, pļavas puķēm un zālītēm, tā veicot attīrīšanās rituālu ķermenim.
8. Jāņu pelde kailiem – atbrīvošanās un spēka iegūšana
Jāņu tradīcija ir arī peldēties kailiem. Turklāt šis rituāls ir jāveic Līgo vakarā vai pat naktī, lai vairotu labklājību, auglību, veselību, spēku, kā arī fiziski un garīgi attīrītos.
9. Papardes zieda meklēšana – laimes un mīlestības simbols
Ticējums saka, ka papardes ziedot tikai vienu nakti gadā – Jāņos un tam, kam ziedu izdošoties atrast, būšot gan bagātība, gan laime mūža garumā, gan spēja ieskatīties pagātnē un nākotnē.
10. Nakts nomodā – sagaidīt saullēktu kopā
Kārtīgam līgotājam visu Jāņu nakts jāpavada nomodā. Nakts beidzas ar mazgāšanos rīta rasā. Sens ticējums vēsta, ka Jāņu rītā jābrien pa rasu, jo tad apavos sabiršot nauda. Savukārt sievietēm rasā jāmazgā seja, lai iegūtu skaistumu.
11. Mazgāšanās rasā – skaistumam un veselībai
Neticami, bet fakts – arī rasai Jāņos piemīt maģiskas, pat ārstnieciskas īpašības, tāpēc ticējumos stāv teikts, ka Jāņu rītā jāiet mazgāt seju rasā, lai visu gadu būtu skaistums, bet pirms saullēkta savāktie rasas pilieni esot svētīti un tos varot izmantot ārstēšanā.
12. Aplīgošana – dziesmas ar spēku
Laiks atcerēties visas Jāņu dziesmas un aplīgot savus tuvākos. Aplīgot var ne tikai cilvēkus, bet arī laukus, mežus un lopus. Visu, kam vēl labklājību, veiksmi un pārticību. Valda uzskats, ka Jāņos dziedātajām dziesmām un to vārdiem piemīt īpašs spēks un maģija.
13. Zīlēšana – nākotnes atklāšana
Jāņi ir viens no tiem laikiem, kad notiek arī aktīva zīlēšana un nākotnes pareģošana. Visērtāk laikam izmantot tautas ticējumus un vadoties pēc tiem, rast skaidrojumu interesējošajām lietām.
14. Mājas rotāšana ar Jāņu zālēm – aizsardzībai un svētībai
Jāņu zāles vākšana ir vēl viena tradīcija, kas no seniem laikiem ir atnākusi līdz mūsdienām. Pirms Jāņiem mājas un māju sētas tiek pušķotas ar dažādām zālēm un koku zariem. Ikvienai Jāņu zālei ir sava nozīme, kas galvenokārt saistās ar auglību, svētību un ļauno garu atbaidīšanu.
15. Nātres un dadži pie durvīm – ļauno garu atbaidīšanai
Māju durvis izrotā ar ozolu zariem un bērza meijām, savukārt, lai atbaidītu ļaunos garus, sētas pušķo ar pīlādžu zariem. Interesanti, ka pīlādzim spēja atbaidīt ļaunumu tika piešķirta, pateicoties ogas galā esošajam krustam, ko senlatvieši ir apveltījuši ar spēku pasargāt no ļaunuma un nelaimēm.
16. Ugunsritenis – saules simbols kustībā
Vēl viena tradīcija, kas saistīta ar Jāņu ugunskuru, ir ugunsritenis. Tas tika gatavots no veciem darbarīkiem, piemēram, salmiem un veca ratu riteņa. Ugunsritenis tiek aizdedzināts un pacelts augstu gaisā, lai tas griežas. Tiek ticēts, ka, ja ugunsritenis griežas labvēlīgā virzienā un deg spoži, tad nākamais gads nesīs bagātīgu ražu, labklājību un mieru visā saimniecībā.
17. Līgotāju gājieni
Līgotāji tradicionāli devās no mājas uz māju, dziedot līgo dziesmas, sveicot saimniekus un saimnieces, un nesa līdzi Jāņu zāles vai vainagus. Pretī saņēma sieru, alu, pīrāgus un citu gardu cienastu. Tas ir ne tikai skaists veids, kā izrādīt cieņu, bet arī socializēšanās svētki — kā teikt, īsta ciemošanās svētku garā.
18. Jāņu bērnu sveikšana
Jāņu bērni ir tie, kas īpaši piedalās Līgo dziedājumos un gājienos. Viņiem dzied, viņus sumināja, apdāvināja un cienāja. Šī tradīcija tiek uzturēta arī mūsdienās, it īpaši lauku apvidos, kur vēl dzīva kopiena un ciešākas kaimiņu attiecības.
19. Līgo vārda dāvināšana
Vecāka, bet ļoti interesanta tradīcija — dāvināt cilvēkiem vārdu “Līgo” vai “Jānis”, pat simboliski. Senos laikos bija pieņemts, ka svētkos var piešķirt kādu mīļu vārdu cilvēkam, ar kuru vēlas būt ciešākā saitē. Tāds kā emocionāls žests. Mūsdienās šo var pārvērst rotaļīgā spēlē vai rituālā draugu pulkā.
20. Citāti un domas par brīvību un dabas spēku
Līgo ir arī laiks, kad daudz domājam par brīvību. Par iekšējo brīvību, par to, ko nozīmē dzīvot saskaņā ar sevi. Tieši šajos brīžos, kad sēdi pie ugunskura, skaties zvaigznēs un dzirdi tikai dziesmas un sienāžu čirkstēšanu, prāts kļūst vieglāks. Nav brīnums, ka cilvēki šajos svētkos labprāt dalās ar domām un arī — citātiem par brīvību. Manuprāt, tas ir ļoti piemērots brīdis, lai atgādinātu sev, ka brīvība nav tikai ārēja, bet arī iekšēja sajūta. Mēs varam būt brīvi arī tad, ja vienkārši ļaujam sev būt – bez steigas, bez sprieduma, savā dabīgajā būtībā.
Un, jā, vēl viena lieta: Līgo nav jāsvin ideāli. Pat ja netiec pie ugunskura vai neatrodi ozola lapas vainagam — nav svarīgi. Galvenais ir sajūta. Tā viegluma sajūta, ko dod dziesmas, daba, tuvums. Tā ir visīstākā svētku maģija.
Vai tu esi kādu no šīm tradīcijām piedzīvojis? Kura tev šķiet visinteresantākā?
