Imants Ziedonis – viena no spilgtākajām Latvijas kultūras personībām, dzejnieks, domātājs, filozofs vārdu visdziļākajā nozīmē. Viņa dzeja ne tikai izraisa pārdomas, bet arī atver logu uz cilvēka iekšējo pasauli, tās trauslumu, skaistumu un pretrunīgumu.
Šeit esam apkopojuši 100 izcilus Imanta Ziedoņa citātus un atziņas – par mīlestību, dzīvi, vientulību, cerību, iekšējo spēku un skaistumu, kas paslēpies ikdienas sīkumos. Citāti ir sakārtoti tematiski, ļaujot lasītājam ceļot cauri dažādām emociju gammām.
Par mīlestību – trausli, patiesi un dziļi
Mīlestība Ziedonim bija viņa dzejas uguns, kas sildīja arī tad, kad pasaule šķita auksta.
“Kāda man dīvaina gaume – mīlu es tikai trīs. Tevi, kas bija un nāca, tevi, kas blakus nu stāv, tevi, ko sirds un prāts meklē un kuras nav.”
“Mīlestība ir vislielākā vērtība pāri atomzinātnei un astronomijai, un to visgrūtāk atstāt, pierādīt un iešifrēt. Tai nav savas zīmes. Tā ir par lielu jebkurai zīmei un visām zīmēm.”
“Es tevi gribu. Cik labi, ar tevi var neizlikties. Es tikai ar tevi gribu tikties.”
“Es gribu, lai tikai tu manī skaties – kad tu manī skaties, es esmu patiess.”
“Teikt vai neteikt, ka es Tevi… Un jā. Varbūt pat ļoti.”
“Mīlestība ir laimīga, vienalga, kur tā bijusi – rozēs vai pelnos.”
“Jūs man sakāt: “Mīlestība.” Es jums saku: “Ejiet ratā!” Mīlestība, tā ir inde. Mazā, melnā matadatā.”
“Ko runājat par mīlestību, ja tāda vārda vairs jau nav. Ir vienkāršāk: ‘Es viņu gribu.’”
“Un tikai lūgšana ir stiprākā no mums, kas vienīgā pie mīlestības prasās.”
Par dzīvi – vārdi, kas dziedina un atver acis
Dzīve Ziedonim nav ideāla, bet tā ir īsta. Viņš redz tajā skaisto un nesmuko.
“Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.”
“Man nevajag daudz – man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”
“Es zinu mirkļus dienas garumā un dienas mirkļa īsumā.”
“Ir tādas dienas, kad var redzēt – šķietami nesakarīgu lietu sakarību.”
“Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt. Nejēdzīgi iekārtota pasaule.”
“Mani nogurdina lielās lietas un norises. Es meklēju lielās norises mazajās.”
“Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.”
“Bet normai ir tāda tendence – necienīt izcilību.”
“Es negribu teikt, ka dzīvē daudz ir netīrumu. Tā jau tas ir – tāda ir dzīve, un netīrumi ir visur. Gribas baltu gulbju.”
Par iekšējo spēku – brīži, kad jāsāk sevi vākt kopā
Ziedonis nebaidijās runāt par vājumu – viņš to pārvērta par spēku.
“Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”
“Atteikties, atteikties, atdot, paciest – lai sāp! Lai iet!”
“Es būšu stiprs, kad mani soļi cauri laimei un postam ies.”
“Tevis dēļ es esmu pratis daudz. Esmu kāvies, cīnījies un cirties. Tikai vienu nepratu nekad – pašā ‘īstākajā brīdī šķirties.”
“Ak, cik tā smalka lieta – mokas. Kas var tik smalki aplēst! Tavus matus aptīt sev ap roku un līdz kliedziena robežai paplēst.”
Par vientulību un iekšējo pasauli
Ziedonim klusums nav tukšums – tas ir dzīves otra seja.
“Es aizslēdzu aiz sevis durvis. Mājā. Es esmu. Viens. Un nedzirdami kluss. Nu runā tas, kas manī nerunāja.”
“Klausies, kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc.”
“Kāda auksta atmiņa: es vairs siltumu neatceros.”
“Reizēm sajūku es prātā. Katrā kadrā, katrā skatā nāk no ekrāna uz mani aktrise ar matadatām.”
“Caur vakara krēslu, caur vakara miglām rēnām mēs aizejam un pamazām kļūstam par ēnām.”
Par skaistumu, kas paslēpies mazajās lietās
“Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi – sirds iesāpas no skaistuma…”
“Es šonakt degšu sveci un iešu, sveci rokās, tālu pļavās. Varbūt caur kādu nezināmu teci es pēkšņi iestaigāšu domās tavās.”
“Es saku jums jau dienas simt un piecas – lai puķi dabūtu ir jānoliecas.”
“Visos līdzenumos, visos tālumos, jūras un kalnu, sūnu un mežu vientulībā cilvēks vienmēr meklē kādu robežu.”
“Uz cilvēku neved neviena laipa, neviens tilts. Uz cilvēku var aiziet tikai pa atspulgiem.”
Par cerību un ticību
“Un atkal krīt zvaigzne un ceļas cerība. Kā bizonis ceļas cerība, kā baldriāns.”
“Un, kad es paskatos uz rietiem, kāds roku man uz pleca liek: ‘Mums šajā dzīvē visa pietiek, mums tikai laika nepietiek.’”
“Un tikai lūgšana ir stiprākā no mums.”
Par cilvēkiem un attiecībām
“Bērni acīs neskatās divos gadījumos: tad, kad pats ir nepatiess, un tad, kad otrs – lielais – ir nepatiess.”
“Pasaulē nav tik maza cilvēciņa, kuram mēs katrs nevarētu būt biedrs, draugs un brālis.”
“Grāmata ir krātuve, kurā uzkrājas tas, kas pagājis.”
